FANDOM


== TIR konvencijas darbības mērķi == Starptautiskā muitas konvencija par autokravu pārvadājumiem lietojot TIR karneti (turpmāk TIR konvencija) pieņemta Ženēvā 1975.gada 14.novembrī. No konvencijas teksta izriet, ka tās darbības uzraudzību ir uzņēmusies Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO), jo ratificēšanas, atzīšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenti jānodod glabāšanā ANO ģenerālsekretāram[1]. Bez tam, minētā amatpersona pilnvarota sasaukt konvencijas pārskatīšanas konferenci, kā arī paziņot dalībvalstīm par pieņemtajiem konvencijas teksta labojumiem[2]. Latvija TIR konvencijai ir pievienojusies 1993.gada 19.oktobrī.

Par TIR konvencijas izstrādāšanas un darbības mērķi varētu uzskatīt kravu starptautisko autopārvadājumu sekmēšanu un robežu šķērsošanas formalitāšu vienkāršošanu un saskaņošanu starptautisko pārvadājumu jomā izmantojot autotransportu. Pēc savas būtības apskatāmās konvencijas dalībvalstis sniedz finansiālas garantijas par ievedmuitas vai izvedmuitas nodevas nomaksu tranzīta valstī gadījumā, ja tranzīta krava netiek izvesta no valsts.

Par ievedmuitas vai izvedmuitas nodevām TIR konvencija uzskata muitas un citus nodokļus, nodevas un maksājumus, kurus iekasē ievedot vai izvedot kravas, jeb citiem vārdiem sakot muitas maksājumus[3]. Līdz ar to, var secināt, ka konvencija garantē muitas maksājumus un tas notiek gadījumā, ja tranzīta procedūra netiek pabeigta, t.i. tranzītam paredzētā prece tiek izlaista brīvam apgrozījumam tranzīta valstī bez muitas nodokļa nomaksas. Katrai līgumslēdzējas puses valstij jānosaka maksimālo summu apmērs, kuru samaksu var prasīt no garantijas asociācijas.[4] Konvencija rekomendē ierobežot garantijas summu līdz 50 tūkstošiem ASV dolāriem par vienu TIR karneti[5], kas nereti ir nepietiekoša, lai segtu visus par attiecīgo preci paredzētos muitas maksājumus. TIR konvencija aizstāj nacionālo muitas procedūru „Tranzīts”.

== Konvencijas darbības pamatprincipi == Lai kontrolētu TIR konvencijas nosacījumu izpildi katrā dalībvalstī jābūt muitas iestāžu atzītai garantijas asociācijai. Konvencijā ar garantijas asociāciju saprot juridisku personu, kuru līgumslēdzējas puses muitas iestādes atzinušas par to personu garantu, kuras izmanto TIR procedūru[6]. Latvijā šīs personas statusu ir ieguvusi Latvijas Autopārvadātāju asociācija “Latvijas Auto”.

Ņemot vērā to, ka TIR konvencija, tāpat kā CMR konvencija, paredzēta kravām, kuras tiek pārvietotas ar autotransportu, arī šeit ir fiksēts transportlīdzekļa jēdziens. Par transportlīdzekli konvencijas ietvaros tiek uzskatīts ne tikai mehāniskais autotransporta līdzeklis, bet arī jebkura piekabe vai puspiekabe, kura paredzēta vilkšanai ar šo transportlīdzekli un konteiners, bet sakabināti transportlīdzekļi, kuri pārvadājumu veic kā viens vesels, konvencijā tiek dēvēti par transportlīdzekļu sastāvu[7]. Savukārt, ar vārdu “konteiners” konvencija saprot ne tikai izplatītākos 20 un jūras konteinerus. Šajā kategorijā ietilpst arī pilnīgi vai daļēji slēgtas tvertnes, kā arī dažādas speciālas konstrukcijas[8], kas:

Ø  konstruētas tā, lai tajās varētu ērti iekraut un izkraut kravas;

Ø  atvieglo kravas pārkraušanu no viena transportlīdzekļa citā;

Ø  atvieglo kravu pārvadāšanu ar viena vai dažāda veida transportlīdzekļiem, nepārkraujot to saturu; un

Ø  pēc sava iekšējā tilpuma nav mazākas par 1m3.

Kā jau apskatīts iepriekš, TIR konvencija paredzēta robežas šķērsošanas formalitāšu vienkāršošanai, bet to nevar piemērot visos kravu pārvadājumu gadījumos. Lai piemērotu konvencijas sniegtās priekšrocības, kravu tās transportēšanas laikā nedrīkst pārkraut un tai jāšķērso vienu vai vairākas robežas no vienas līgumslēdzējas puses valsts izvedmuitai līdz otras līgumslēdzējas puses valsts ievedmuitai. Šis nosacījums nepārprotami nosaka, ka konvencijas nosacījumu piemērošana var notikt tikai pārvietojot kravas starp valstīm, kuras ir pievienojušās TIR konvencijai, un kravai pārvadāšanas laikā jāšķērso vismaz vienas valsts robeža. Kravas var pārvietot arī vienas valsts ietvaros, bet šajā gadījumā tām jābūt teritoriāli atdalītām, piemēram, ASV – Aļaskas štats, Krievija – Kaļiņingradas apgabals. Bez tam jāatceras, ka no muitas viedokļa ES ir viena valsts ar kopīgu muitas teritoriju un vienotu muitas robežu, līdz ar to TIR konvencijas nosacījumi nav izmantojami kravu pārvadājumos starp ES dalībvalstīm.

Tieši tāpat kā CMR konvencijā, arī TIR konvencijas nosacījumus var izmantot multimodālajos pārvadājumos, ar iebildi, ka vismaz viens no TIR operācijas posmiem starp tās sākumu un beigām jāveic ar autotransportu. Līdz ar to, TIR procedūrā kravu pārvadājumus var veikt izmantojot jebkuru transportēšanas veidu (pa dzelzceļu, jūru vai gaisu), bet vienam no pārvadāšanas posmiem obligāti jānotiek ar autotransportu un kravu pārvadāšanas laikā nedrīkst pārkraut citā transportlīdzeklī[9].

Kā jau izriet no TIR konvencijas nosaukuma, tā ir muitas konvencija un tajā atsevišķi ir akcentēts, ka līgumslēdzējas puses valsts muitas darbinieki parasti atzīst citu līgumslēdzēju pušu valstu muitu uzliktos nodrošinājumus, protams, ar nosacījumu, ka tie nav bojāti[10]. Tas gan nenozīmē, ka muitas iestādes nekontrolē kravas, kas tiek pārvadātas saskaņā ar TIR konvencijas nosacījumiem. Ja kravas tiek pārvadātas aizplombētos transportlīdzekļos vai konteineros un nodrošinājums nav bojāts, tad tranzītvalstu muitās tās pamatā netiek pakļautas muitas kontrolei. Minētās kravas muitas kontrolei parasti pakļauj ar mērķi veikt iespējamo muitas noteikumu pārkāpumu profilaksi, kā arī gadījumos, kad muitas iestādēm ir konkrēta informācija vai pamatotas aizdomas par minētajiem pārkāpumiem[11].

Muitas kontroles ierobežošana saistīta ar to, ka starptautiskā kravu pārvadāšanas sistēma lietojot TIR karnetes, paredz papildus garantijas attiecībā pret nacionālajām procedūrām. Pirmkārt, TIR karnetē sniegtajām ziņām par kravu jāatbilst nosūtītājā valstī sastādītajos muitas dokumentos ierakstītajām ziņām, otrkārt nosūtīšanas vietā veiktā kontrole, kuru apstiprina nosūtītājas valsts muita ar savu plombu, ir papildus garantija tranzīta un saņēmējām valstīm. Un treškārt TIR sistēma paredz visu muitas maksājumu nomaksu gadījumā, ja krava netiek izvesta no tranzīta valsts muitas teritorijas. Iepriekš minētais varētu kalpot par iemeslu tam, ka kravas, kuras pārvadājot izmanto TIR procedūru, tranzītvalstu muitās tiek atbrīvotas no ievedmuitas un izvedmuitas maksājumiem[12].

Lai transportlīdzeklis varētu pārvadāt kravas izmantojot TIR procedūras atvieglojumus, tam pēc savas konstrukcijas un iekārtojuma jāatbilst noteiktām prasībām un jābūt atbilstoši sertificētam. Konstrukcijas, iekārtojuma un sertifikācijas prasības noteiktas TIR konvencijas 2. un 3.pielikumā[13]. Jāpiebilst, ka transportlīdzekļu konstrukcijas prasības konvencijas pielikumos atrunātas ļoti sīki un skrupulozi. Konvencijas 2.pielikumā “Noteikumi attiecībā uz transportlīdzekļu tehniskajām prasībām, to atļaušanas veikt starptautiskos muitas noplombēto kravu pārvadājumus” minēti galvenie pamatprincipi muitas noplombēto kravu pārvadājumiem. Tos atļauts veikt tikai transportlīdzekļiem, kuri konstruēti un iekārtoti tā[14], lai:

Ø  kravu nevarētu izņemt no transportlīdzekļa aizzīmogotā nodalījuma vai iekraut tajā, neatstājot acīm redzamas muitas plombu uzlaušanas vai labojumu pēdas;

Ø  muitas plombas varētu uzlikt ar vienkāršiem un drošiem paņēmieniem;

Ø  tajos nebūtu kravas slēptuvju, vai vietas, kuras par tādām varētu izmantot;

Ø  visas vietas, kurās novieto kravu būtu ērti pieejamas muitas apskatei.

Tas pats attiecas arī uz citiem konstrukcijas elementiem, piemēram, uz kravas nodalījuma durvju eņģu stiprinājumu. Vismaz vienai no katras eņģes stiprinājuma skrūves galviņai no ārpuses jābūt pilnīgi piemetinātai deformējot to vai citām metodēm tā jāpadara no ārpuses neatskrūvējama. Tātad transportlīdzekļa sertifikācija vērsta uz to, lai pilna pārliecība, ka noplombētai kravai nav iespējams piekļūt bez ārēji redzamiem bojājumiem.

Transportlīdzekļa sertifikācija pati par sevi vēl negarantēs kravu neaizskaramību. Kā jau tika minēts, TIR konvencijā liela uzmanība pievērsta kravas telpu plombēšanai un tam, ka muitas iestādēm pārvadājuma laikā regulāri jāpārbauda muitas nodrošinājums (plombas), tas ir, lai tās nebūtu bojātas un to stāvoklis nodrošinātu kravas neaizskaramību.

== TIR procedūras kontroles mehānisms == Muitas kontrole neaprobežojas tikai ar muitas nodrošinājuma pārbaudi ievedot un izvedot kravas no muitas teritorijas. Muitas uzdevums kontrolēt tranzīta kravas visā to kustības laikā, bet pie pietiekoši attīstītas ceļu infrastruktūras šādas kontroles veikšana ir stipri apgrūtināta. Pārvadātājs visdažādāko iemeslu ne vienmēr izvēlēsies taisnākos ceļus, līdz ar to muitai ir ļoti grūti noteikt tās kontrolē esošās kravas atrašanās vietu un tikpat grūti paredzēt kravas izvešanas laiku no muitas teritorijas. Šo un citu iemeslu dēļ muitas kontroles pasākumu pastiprināšanai dalībvalstu muitas iestādēm dotas tiesības savas valsts teritorijā noteikt konkrētu kravas pārvadājumu termiņu un prasīt, lai kravas tiktu pārvadātas pa noteiktu maršrutu[15] jeb muitas ceļiem.

Praksē bieži vien muitas iestādes kontroles pastiprināšanai jau esošajam citu valstu muitas nodrošinājumam pievieno savas plombas. Tāpat savas plombas muitas iestādes uzliek gadījumos, kad ceļā vai tranzīta muitas iestādē, pārbaudot kravu, muitnieki bija spiesti noņemt esošo kravas nodrošinājumu. Abos minētajos gadījumos muitas amatpersonai jāizdara atzīmes par iepriekšējā muitas nodrošinājuma noņemšanu un jauna uzlikšanu tās valstī lietotajās TIR karnetes lapās un to paliekošajos kontroltalonos[16].

Vienlaicīgi kontroles pastiprināšana un tās vienkāršošana ir iemesls īpašam marķējumam kravām, kas tiek pārvadātas saskaņā ar TIR konvenciju. Pārvadājot kravas, kuras pakļautas konvencijas prasībām, transportlīdzeklim jāpiestiprina īpašs marķējums – taisnstūra plāksnītes ar uzrakstu ‘TIR’ (balti burti uz zila fona). Vienu plāksnīti piestiprina transportlīdzekļa priekšā, otru – aizmugurē. Konvencijā precīzi milimetros noteikti ne tikai pašas plāksnītes izmēri, bet arī burtu augstums un līniju platums. Šīs plāksnītes piestiprina tādā veidā, lai tās būtu labi saskatāmas un tām jābūt noņemamām[17]. Praksē bieži vien uz ceļiem var redzēt transportlīdzekļus, uz kuriem minētās plāksnītes piestiprinātas stacionāri un neatrodoties TIR procedūrā, labākajā gadījumā, tās šķērsām pārlīmētas ar sarkanu vai citas krāsas līmlentu (it kā pārsvītrotas). Faktiski to var uzskatīt par TIR konvencijas pārkāpumu.

TIR operāciju var veikt cauri vairākām izvedmuitām un ievedmuitām, bet jāievēro sekojoši nosacījumi[18]:

Ø  izvedmuitām jābūt tikai vienā valstī;

Ø  ievedmuitām jābūt ne vairāk kā divās valstīs; un

Ø  izvedmuitas un ievedmuitas kopskaitā nedrīkst būt vairāk par četrām.

TIR karnete Edit

Par dokumentālu apstiprinājumu tam, ka krava atrodas TIR procedūrā, kalpo TIR karnete (grāmatiņa).[19] TIR karnetes (skat. 3.attēlu) tiek izsniegtas noteiktam pārvadātājam un to derīguma termiņš ir ierobežots. Derīguma termiņu nosaka garantijas asociācija, kas izsniedz karneti[20]. Saņemto TIR karneti nodot citam pārvadātājam ir aizliegts. Beidzoties derīguma termiņam, karnete jānodod atpakaļ tās izsniedzējam - garantijas asociācijai, Latvijā - “Latvijas auto”.

Katram transportlīdzeklim vai konteineram izsniedz vienu TIR karneti un tā derīga tikai vienam pārvadājumam[21]. Tajā pat laikā TIR procedūrā šķērsojamo tranzītvalstu skaits nav ierobežots, bet ko darīt gadījumā, ja tranzītvalstu skaits ir lielāks par karnetē tranzītam paredzēto lapu skaitu? Šajā gadījumā konvencija pieļauj divu TIR karnetu izmantošanu vienam pārvadājumam[22], noformējot pēdējo tranzīta lapu pilno karneti slēdz un atver jaunu. Jaunu karneti atver arī gadījumā, ja kāda iemesla dēļ tiek mainīta saņēmēja muitas iestāde.

Karnete jāaizpilda uzmanīgi, jo tajā nedrīkst būt dzēsumi vai aizkrāsojumi. Visus kļūdainos ierakstus drīkst labot svītrojot ar vienu horizontālu svītru un nepieciešamības gadījumā papildinot ar vajadzīgajām ziņām, bet ikviens šāds labojums ar savu parakstu jāapstiprina personai, kura to izdarījusi, un jāapliecina muitas iestādē[23]. Ieraksti karnetē jāveic izmantojot mehāniskos līdzekļus (rakstāmmašīna, adatu printeris, u.t.t.) tā, lai tie būtu salasāmi visās lappusēs, jo neskaidri aizpildītas lapas muitas iestādei ir tiesības noformēšanai nepieņemt[24].

4.attēls. TIR sistēmas darbības kontrole tranzītvalstī

Protams, ne vienmēr viss ir tik ideāli. Ja kāda no karnetes komplekta lapām noteiktā termiņā kontrolējošā muitas struktūrvienībā netiek iesniegta (parasti tā ir kravas izvešanu apliecinošā zaļā lapa), muita lūdz garantijas asociāciju pārbaudīt pašu karneti, precīzāk tās pasakņus. Līdz ar to, karnetes pasakņi kalpo papildus gan kā apliecinājuma, gan kontroles mehānisms abām ieinteresētajām pusēm pārvadātājam un muitai. Pārvadātājam vai garantijas asociācijai noteiktā termiņā jāiesniedz muitai pierādījumi par kravas izvešanu no valsts, tas ir TIR tranzīta procedūras izpildi. Ja šādi pierādījumi netiek iesniegti, muita uzskata, ka preces izlaistas brīvam apgrozījumam bez muitas maksājumu nomaksas un radies muitas parāds, kura apjomā tiek piestādīts rēķins garantijas asociācijai.

Ad blocker interference detected!


Wikia is a free-to-use site that makes money from advertising. We have a modified experience for viewers using ad blockers

Wikia is not accessible if you’ve made further modifications. Remove the custom ad blocker rule(s) and the page will load as expected.

Also on FANDOM

Random Wiki