FANDOM


== CITES konvencijas darbības mērķis un uzdevumi == Pēdējo 50 gadu laikā, dinamiski attīstoties starpvalstu tirdzniecībai un pieaugot dzīves līmenim ekonomiski attīstītajās pasaules valstīs (bet saglabājoties nabadzībai ekoloģisko preču eksportētājvalstīs), eko-preču nelegālo tirgus apriti ir jūtami veicinājis pirktspējīgais un elitārais pieprasījums pēc tādām dārgām un eksotiskām precēm, kā savvaļas reto sugu dzīvnieki, augi un no tiem izgatavotie dekoratīva, medicīniska vai cita rakstura izstrādājumi. Daudzām dabā reti sastopamām savvaļas sugām tas rada arvien nopietnākus izzušanas draudus.

Lai aizkavētu savvaļas dzīvnieku un augu izzušanu, 1972.gadā ANO Vides programmas konferencē Stokholmā, pēc vairāku Āfrikas un Āzijas valstu lūguma, kuru flora un fauna jau bija reāli apdraudēta, tika ierosināts noslēgt vienošanos starp valstīm par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas augu un dzīvnieku sugām.

Šobrīd pasaulē to pazīst kā CITES[1] konvenciju jeb 1973.gada Vašingtonas konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām. CITES konvencija ir spēkā no 1975.gada 1.jūlija un līdz 2010. gada 1.jūlijam to jau ir ratificējušas 175 valstis[2], kas sadarbojas kā CITES dalībvalstis (ieskaitot Latviju[3]). CITES konvencija ir viena no retajām starptautiskajām konvencijām, kurai ir izveidots savs logotips (skat. attēlu), ar kuru tā ir atpazīstama visā pasaulē.

Līdzīgi kā citās valstīs, arī Latvijā nozīmīga loma CITES prasību īstenošanā ir muitai un citiem robežkontroles dienestiem (Sanitārajai robežinspekcijai, Robežsardzei). Iekšzemē eko-preču aprites kontroli veic Vides valsts inspekcija un policija.

Attēls. Cites konvencijas logotips

Konvencijas darbību koordinē Sekretariāts (atrodas Šveicē), bet reizi divos vai trijos gados notiek dalībvalstu konference, kuras laikā tiek pārskatīta un optimizēta CITES darbība, pieņemot dalībvalstīm saistošas rezolūcijas un lēmumus, kas vēlāk jāiestrādā nacionālajos tiesību aktos, un pārskatot CITES pielikumos iekļauto sugu sarakstus. Katra CITES dalībvalsts nosaka vienu vai vairākas uzraudzības iestādes[4], kas izsniedz CITES atļaujas un sertifikātus un koordinē konvencijas nosacījumu ieviešanu, kā arī vismaz vienu zinātnisko institūciju[5], kas sniedz ieteikumus par tirdzniecības ietekmi uz sugu saglabāšanu un veic CITES īpatņu identifikāciju. Latvijā uzraudzības institūcijas funkcijas pilda Dabas aizsardzības pārvalde un noteiktas trīs zinātniskās institūcijas – Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte, Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts un Latvijas Dabas muzejs.[6] 

CITES mērķis ir nodrošināt, lai savvaļas dzīvnieku un augu sugu starptautiskā tirdzniecība neapdraudētu to eksistenci.[7] CITES dalībvalstis savvaļas sugu starptautisko tirdzniecību regulē ar īpašu atļauju un sertifikātu sistēmu, kurā:

Ø  attiecīgie dokumenti tiek izdoti tikai tad, ja ir izpildītas konvencijā noteiktās prasības; un

Ø  tos uzrāda pirms īpatņu sūtījuma izvešanas no nosūtītājas valsts vai pirms ievešanas saņēmējā valstī šķērsojot valstu robežas.

Pievienojoties konvencijai CITES dalībvalstis apņemas nepieļaut tirdzniecību ar I, II un III pielikumā iekļauto sugu īpatņiem, izņemot gadījumus, kad tā notiks saskaņā ar CITES konvencijas nosacījumiem.

== CITES konvencijas uzbūve un darbības principi == CITES konvencija sastāv no pamatteksta un I, II un III pielikumiem, kuros uzskaitītas apdraudētās savvaļas dzīvnieku un augu sugas. Katrā no pielikumiem noteiktā sistēmā uzskaitītie dzīvnieku un augu īpatņi pakļauti atšķirīgām regulēšanas pakāpēm, tas ir:

I Pielikumā – tiek iekļautas visas tās sugas, kurām draud iznīkšana un kurām tirdzniecība kaitē vai var nodarīt kaitējumu. Tirdzniecība ar šo sugu īpatņiem pakļauta īpaši stingrai kontrolei, lai turpmāk neapdraudētu to izdzīvošanu, un ir atļauta tikai izņēmuma gadījumos.[8] CITES I pielikumā iekļautas vairāk nekā 932 dzīvnieku un augu sugu[9] (307 zīdītāju, 165 putnu, 86 rāpuļu, 15 zivju, 16 abinieku, 66 bezmugurkaulnieku un 298 augu sugu).

Šo sugu tirdzniecība pakļauta ļoti stingrai kontrolei. To komerciāla izmantošana faktiski ir aizliegta un tikai izņēmuma gadījumos, piemēram, zinātniskos nolūkos, atļauta I pielikuma sugu pārvietošana un tirdzniecība. Jebkura I pielikuma sugas īpatņa imports, eksports vai reeksports atļauts gadījumos, ja saņemtas CITES importa un eksporta atļaujas. Tas nozīmē, ka gadījumos, kad nepieciešams pārvietot kādu no I Pielikumā iekļautajām dzīvnieku un augu sugām, pirms šo darbību veikšanas jāsaņem atļaujas gan izvešanas (eksporta), gan ievešanas (importa) valstī. Ja pielikuma īpatņi tiek audzēti nebrīvē un domāti komerciāliem mērķiem, tiem tiek piemēroti II pielikumā iekļauto sugu īpatņiem noteiktās prasības.[10]

II Pielikumā – tiek iekļautas:

a)      sugas, kurām šobrīd vēl nedraud iznīkšana, bet kuras var kļūt apdraudētas, ja tirdzniecība ar šo sugu īpatņiem netiks pakļauta stingrai kontrolei, lai nepieļautu tādu izmantošanu, kas nebūtu savienojama ar izdzīvošanas iespējām;

b)      sugas, kurām jābūt pakļautām kontrolei, lai tirdzniecību ar a) daļā minēto sugu īpatņiem varētu pakļaut efektīvai kontrolei.Šajā pielikumā iekļautas vairāk nekā 33 078 dzīvnieku un augu sugu[11] (319 zīdītāju, 1275 putnu, 535 rāpuļu, 71 zivju, 98 abinieku, 2101 bezmugurkaulnieku un 28 679 augu sugu).

Jāatzīmē, ka šajā pielikumā iekļautas arī tās sugas, kuras starptautiskās tirdzniecības dēļ ir būtiski apdraudētas, jo tās ir līdzīgas citām II pielikumā minētajām sugām. Atšķirība no I Pielikuma sugu pārvietošanas ir tā, ka II pielikuma sugu izvešanas vai ievešanas gadījumā nepieciešams saņemt tikai izvešanas valsts izsniegtu CITES eksporta atļauju (ievešanas valsts vai importa atļauja nav nepieciešama).

III Pielikumā – tiek iekļautas sugas, kuras kāda dalībvalsts noteikusi par kontroles objektu savā jurisdikcijā, lai novērstu vai ierobežotu izmantošanu, un kuru tirdzniecības kontrolei nepieciešama sadarbība ar citām dalībvalstīm.

Jebkuru konvencijas III pielikuma sugas īpatņu izvešana atļauta tikai pēc eksporta atļaujas saņemšanas un uzrādīšanas kontrolējošajām iestādēm. Ja īpatnis tiek ievests dalībvalstī no valsts, kura nav ieviesusi tā aizsardzības pasākumus, jāuzrāda to apliecinoši dokumenti.

Katrs CITES dokuments ir derīgs tikai vienam īpatņu pārvadāšanas gadījumam.[12]

CITES konvencija nav tiešā veidā ar muitas jomu saistīta, bet tās nosacījumu izpildi uz valsts un muitas robežas kontrolē muitas iestādes. Skatoties no formālās puses jāatzīst, ka CITES īpatņi ietilpst „preces” kategorijā un tiek pakļauti muitas kontrolei, bet lielākās problēmas šeit saistītas ar šo īpatņu atpazīšanu. Ar vārdu „īpatnis” konvencija saprot ne tikai dzīvus dzīvniekus un augus, bet arī katru viegli identificējamu tā daļu vai derivātu.[13] Savukārt ar derivātiem saprot izstrādājumus, kas pilnīgi vai daļēji izgatavoti no CITES pielikumos minēto sugu īpatņiem, piemēram: ziloņkaula izstrādājumi – rotaslietas, interjera priekšmeti, klavieru taustiņi u.c;

No iepriekš minētā var secināt, ka CITES īpatņu identifikāciju var veikt tikai attiecīgās jomas speciālist un muitas amatpersona tā varētu būt ļoti retos gadījumos. Līdz ar to muitas amatpersonu kompetencē ietilpst atlasīt no pārvietojamo preču klāsta iespējamos CITES īpatņus un pārbaudīt ievešanas legalitāti. Ja preču ievedējs nespēj uzrādīt ievešanai nepieciešamos dokumentus (CITES sertifikātus), aizturēt tos, nekavējoši ziņot CITES uzraudzības un zinātniskajām institūcijām un aizturētos īpatņus nodot ekspertīzei. Atbilstoši ekspertīzes slēdzienam ir divi iespējamie tālākās darbības varianti. Ja aizturētā prece atbilst vai tās sastāvā ir CITES īpatņu klātbūtne, tā tiek konfiscēta un preces ievedējam tiek piemērotas soda sankcijas. Konfiscētie īpatņi tiek nodoti attiecīgi Zooloģiskam dārzam, Botāniskajam dārzam vai dabas muzejam. Savukārt, ja aizturētā prece tiek atzīta par CITES aizsardzības sfērā neesošu, prece tiek atgriezta atpakaļ īpašniekam un atļauts veikt paredzētās darbības.


[1] CITES - Convention on International Trade in Endangered Species of Wild Fauna and Flora (angļu val.)

[2] www.cites.org

[3] Latvija pievienojās CITES konvencijai 1997.gada 12.maijā kā 135.dalībvalsts.

Ad blocker interference detected!


Wikia is a free-to-use site that makes money from advertising. We have a modified experience for viewers using ad blockers

Wikia is not accessible if you’ve made further modifications. Remove the custom ad blocker rule(s) and the page will load as expected.

Also on FANDOM

Random Wiki