FANDOM


== ATA konvencijas darbības joma == Tajā brīdī, kad preces fiziski šķērso kādas valsts muitas robežu (vai muitas savienības – ūnijas robežu, kā tas ir ES), atbilstoši šīs valsts likumdošanai, par precēm ir jānomaksā ievedmuitas maksājumi. Bet daudzos gadījumos preču ievešana nenotiek ar mērķi, izlaist preces brīvam apgrozījumam ievešanas valsts iekšējā tirgū, kas attaisnotu iepriekš minēto muitas maksājumu iekasēšanu.

Bieži vien nepieciešams ievest preci valstī uz laiku, ar mērķi:

Ø  veikt preču apskati (preču paraugi);

Ø  izmantot kā darba rīku (piem. ceļu būves tehnika, filmu uzņemšana); vai

Ø  izmantot kā eksponātu gadatirgos un izstādēs.

Šajos gadījumos preci ieved ar nolūku pēc to pielietošanas preces atkal izvest. Līdz ar to, iekasējot ievedmuitas maksājumus par precēm, kas ievestas uz laiku, tie būtu atkal jāatmaksā, kad preces atkal tiktu izvestas no valsts

Stambulas konvencijā ir noteikti sekojoši mērķi un darbības pamatprincipi:

1.      radīt vienotu instrumentu preču pagaidu ievešanas formalitāšu vienkāršošanai un harmonizēšanai, aizvietojot visas līdz šim (1990.gads) spēkā esošās Konvencijas vai Rekomendācijas ar vienotu pagaidu ievešanas kārtību;

2.      ekonomiskie aizliegumi un ierobežojumi šādiem pārvadājumiem netiek piemēroti, jo tie, kā tirgus aizsardzības instruments, ir attiecināmi tikai uz precēm kas tiek izlaists brīvam apgrozījumam valsts iekšējā tirgū;

3.      katrs Konvencijas pielikums nosaka preču pagaidu ievešanu kādam noteiktam, īpašam nolūkam, piem. Pielikums B.1. attiecas uz precēm, kuras eksponē vai izmanto gadatirgos vai izstādēs;

4.      uz laiku un bez muitas u.c. maksājumiem ievestās preces nevar palikt pagaidu ievešanas valstī bezgalīgi ilgi, šo preču atpakaļizvešanas (reeksportēšanas) termiņš ir noteikts atsevišķi katrā Konvencijas pielikumā;

5.      preces jāizved atpakaļ (jāreeksportē) uz valsti, no kuras tās tika nosūtītas, tās nedrīkst pakļaut nekādām izmaiņām, izņemot to dabīgo nolietojumu.

Apkopojot iepriekš teikto, ATA konvencijas mērķis ir atvieglot preču pagaidu ievešanu konvencijas dalībvalstīs, nepiemērojot tām muitas u.c. nodokļu maksājumus. Tas arī nosaka pašas ATA karnetes (kā dokumenta) saturu un formu, funkcionāli apvienojot tajā gan muitas dokumentu preču pagaidu ievešanai, gan pilnvaroto asociāciju (kuras izsniegs karnetes un galvojuma nodrošinājumu muitas iestādēm) tiesību un pienākumu aktu. Konvencijas nozīmīgums ir apstāklī, ka karnetes aizvieto nacionālos muitas dokumentus (muitas procedūru „Ievešana uz laiku”) un kalpo par finansiālo saistību (ievešanas maksājumu) nodrošinājumu visām uz laiku ievestajām precēm (atšķirībā no TIR konvencijas maksimāli iespējamā galvojuma summa rekomendēta 25 000 $ () apmērā). Līdz ar to ATA konvencija, daļēji dublējoties ar jau apskatītām KIOTO un TIR konvencijām, harmonizē un vienkāršo kontroles un uzskaites formalitātes plašā muitas darbības jomā.

Konvencija sastāv no divām daļām: pamatteksta, kas satur konvencijas galvenos principus, un pielikumiem, no kuriem katrs paredz pagaidu ievešanas atvieglojumus noteiktai preču kategorijai vai ievešanas gadījumam.

== ATA konvencijas darbības pamatprincipi == Līdzīgi kā TIR konvencijā arī šeit darbojas starptautiskā galvojuma princips. Katras apskatāmās konvencijas dalībvalsts muitas administrācija apstiprina ATA karnešu izdevēju un/vai galvotāju institūciju savā valstī, kam jābūt starptautiskā karnešu izsniedzēju un galvotāju tīkla asociācijas sastāvā. Starptautiskā karnešu izsniedzēju un galvotāju tīkla asociācija uzņemas atbildību nomaksāt tās valsts muitas iestādēm, kurā šādas institūcijas izveidotas, jebkurus ievešanas muitas maksājumus saistībā ar preču ievešanu ar ATA karnetēm, kuras ir izsniegušas citu valstu pilnvarotās institūcijas (līguma dalībnieces).

Kā jau teikts, katrai pilnvarotajai institūcijai (tādas katrā valstī var būt vairākas) līgumslēdzējas puses valsts muitas administrācija izsniedz atļauju. ATA konvencija paredz divus atļauju veidus. Viens attiecas uz ATA karnešu izsniegšanu tajā paša Līguma dalībvalstī, bet otrs – uz saistību uzņemšanos par tām maksājumu summām, kuras piedzen muitas iestādes atbilstoši konvencijas prasībām.[1] Tāpēc konvencijas tekstā izšķir “izsniedzējas” un “galvotājas” institūcijas. Tomēr, praksē muitas dienesti parasti abas šis funkcijas piešķir vienai un tai pašai institūcijai. Lielākajā daļā ATA konvencijas dalībvalstu, tai skaitā Latvijā, minētās funkcijas uzņemas un tiek uzticētas nacionālajām Tirdzniecības rūpniecības kamerām.

Tāpat kā TIR sistēmā katra ATA karnete (skat. 1.attēlu) ir numurēta (tas attiecas uz visām karnetes lapām) un sastāv no dažādu krāsu lapām – izvešanas (eksporta) un atpakaļievešanas (reimporta) lapām dzeltenā krāsā, ievešanas (importa) un atpakaļizvešanas (reeksporta) lapām baltā krāsā, kā arī tranzītam paredzētajām lapām zilā krāsā. Arī šīs lapas, tāpat kā TIR sistēmā, ir noplēšamas, ar karnetē paliekošu pasakni. Karnetes darbība ir limitēta laikā, parasti to izsniedz uz izstādei vai darbībai nepieciešamo laiku, bet maksimālais termiņš nedrīkst pārsniegt vienu gadu.

ATA karnetes darbības shēma (skat. 2.attēlu) ir ļoti līdzīga TIR karnetes darbības shēmai:

Ø  pēc ATA karnetes saņemšanas nacionālajā galvojuma organizācijā, tās īpašnieks (turētājs) to aizpildīta un uzrādot kravu iesniedz nosūtītājā muitas iestādē;

Ø  nosūtītāja muitas iestāde pārbauda vai pavaddokumentos minētais atrodas uzrādītajā transportlīdzeklī, jeb preču atbilstību pavaddokumentiem, noplombē kravu, atver ATA karneti un nosūta kravu uz robežas jeb izvešanas muitas iestādi, tās izvešanai no valsts;

Ø  izvešanas muitas iestāde pārbauda vai muitas nodrošinājums un kravas nodalījums ir neskarts, aizpilda dzeltenās lapas muitas kontrolei paredzētās ailes un pasakni, izņem (noplēš) to, atstājot pasakni karnetē un nosūta kravu uz pirmās tranzītvalsts iebraukšanas muitas iestādi;

Ø  tranzītvalsts iebraukšanas muitas iestādē pārbauda muitas nodrošinājumu un aizpilda zilās lapas muitas kontrolei paredzētās ailes un pasakni, izņem (noplēš) to, atstājot pasakni karnetē, un nosūta kravu uz tranzītvalsts izbraukšanas muitas iestādi;

Ø  tranzītvalsts izbraukšanas muitas iestādē veic tās pašas darbības (kravas valdītājs var izmantot arī citus nacionālajā vai starptautiskajā likumdošanā paredzētos tranzīta procedūras izpildes veidus);

Ø  minētās darbības atkārtojas līdz kravas nosūtīšanai uz saņēmējas valsts saņemšanas (importēšanas) muitas iestādi;

Ø  saņemšanas (importēšanas) muitas iestādē aizpilda baltās lapas muitas kontrolei paredzētās ailes un pasakni, izņem (noplēš) to, atstājot pasakni karnetē, pārbauda muitas nodrošinājumu, noņem to, pārbauda preču atbilstību karnetē norādītajam un dod atļauju preču izmantošanai paredzētajiem mērķiem, pēc saviem ieskatiem, pakļaujot vai nepakļaujot kravu citiem muitas kontroles pasākumiem;

Ø  pēc kravas izmantošanas paredzētajiem mērķiem tā tiek uzrādīta saņēmējas valsts nosūtīšanas (reeksportēšanas) muitas iestādē, kura veic kravas atbilstības pārbaudi, uzliek tai muitas nodrošinājumu un nosūta uz saņēmējas valsts izvešanas muitas iestādi;

Ø  saņēmējas valsts izvešanas muitas iestādē un tranzītvalstu muitas iestādēs notiek iepriekš aprakstītie kontroles pasākumi, galarezultātā krava tiek nosūtīta nosūtītājas valsts atpakaļievešanas (reimporta) muitas iestādei;

Ø  nosūtītājas valsts atpakaļievešanas (reimporta) muitas iestādē noslēdz karneti un nodod to atpakaļ tās īpašniekam (turētājam);

Ø  karnetes īpašnieks (turētājs) noslēgto karneti nodod nacionālajā galvojuma organizācijā kā apliecinājumu preču atpakaļievešanai nosūtītājā valstī un procedūras izpildei.

Pamatā ATA konvencija tiek izmantota preču pārvietošanai uz izstādēm un prezentācijām, līdz ar to netieši vērsta uz starptautiskās tirdzniecības veicināšanu. Starptautiskā tirdzniecība ir ļoti dinamisks process, kur viss strauji mainās un tik pat elastīgai jābūt muitošanas sistēmai. Uz izstādēm tiek vesti preču paraugi (nevis preču partijas), kas pamatā nav domāti realizācijai, bet, ja izstādes laikā ievestajam paraugam uzrodas pircējs, tad arī tas ir izdarāms, tikai veicot attiecīgas darbības. Šajā gadījumā prece ir jāatmuito (piemērojot muitas procedūru „Izlaišana brīvam apgrozījumam”), noformējot muitas kravas deklarāciju un samaksājot paredzētos muitas maksājumus. Ja atmuitota tiek visa ar ATA karneti ievestā prece, ATA karnete tiek slēgta, ja tiek atmuitota tikai daļa no ievestā daudzuma, muitas amatpersona karnetē veic attiecīgās darbības apliecinošus ierakstus.

Ļoti vispārinātā veidā varētu teikt, ka TIR karnete ir „brīvbiļete braucienam uz vienu pusi”, ATA karnete ir „brīvbiļete braucienam turp un atpakaļ”. Atšķirībā no TIR sistēmas, kontrole tiek veikta arī nosūtītājā valstī, jo tā „gaida” izvesto preču atvešanu atpakaļ, tātad prece tiek kontrolēta gan nosūtīšanas, gan saņemšanas valstī.


[1] ATA Konvencijas. 1. un 6.pants.

Ad blocker interference detected!


Wikia is a free-to-use site that makes money from advertising. We have a modified experience for viewers using ad blockers

Wikia is not accessible if you’ve made further modifications. Remove the custom ad blocker rule(s) and the page will load as expected.

Also on FANDOM

Random Wiki